|
Apr. 21st, 2011|12:49 am |
|
pavasarī vajadzētu mosties kā dzīvniekam, sulai, dzīvībai, kur pretim jūtu jo asāk ik dienas kā dažādu iemeslu, arī neizprotamu, tumšu, dēļ mirstu pa daļiņai tik pa kripatai. pareizi vien būs, ka nāvei ir jāmācās. kad visas "daļiņas" būs pagalam, arī es būšu pagalam. nemaz nav tik skumji, tuvāk - pastāvīgs izbrīns cik visa kā ir kam pazust bez cerības uz atgriešanos, daudz kā par ko nemaz nebija nojēgas pirms čiks. pareizi vien būs, ka nāve (aiz vecuma) ir nevainība kura tev jāiemācās un jauns cilvēks kurš sevī jārada. var protams arī nodzerties tāpat vien. |
|