desmitos · piecpadsmit

Laba motivācija ir apsolītais miedziņš.

Smējos un smējos. Atnācu mājās un secināju, ka iesnas ir mitējušās.
Sēžu virtuvē un smaidu, skatoties uz tiem visiem bezjēdzīgajiem augiem uz palodzes.

Man patīk tikai maza kafijas krūzīte.

Šķiet, man ir visas pasaules iesnas. Un Elīnīte žēli ņaud. Viņa jūt man līdzi.

Albrecht Altdorfer "Lot and his daughters" (1537)

Slidojot esmu atsitusi abus ceļgalus. Tagad guļu gultā, skatos un šausminos. Un pirms brīža arī potītei dabūju zilumu. Izskatās jau graujoši labi.

Man ir mazlietiņ bail aizmigt, jo atkal nāksies nokļūt savā sapņu pasaulē. Šodien, izbaudot miegu dienas laikā, piedalījos karā starp Norvēģiju un Dāniju. Es sēdēju uz mājas sienas, skatījos, kā karotāji met cits citam ar melno olīvju burciņām vai tomātu pastu, un vēlējos, lai uzvar Dānija. Diemžēl es nepaspēju izglābt kādu daiļu norvēģu karotāju, jo bija jāiet ēst kūka.
Vakar savukārt piedalījos cīņās ar vampīriem. Nodūru vienu ar Gucci kurpi.
Bet laika posmu no piektdienas nakts sākuma līdz pirmdienas vakaram pavadīju īstā sapnī kaut kur Rīgas centrā. Atmiņā ir tikai krāšņas vīzijas.

Kad es nevaru iemigt, tad es ēdu šokolādi.

Rādīju Ulvim šos mazos un burvīgos ezīšus un jautāju, kā viņam tie patīk. Ulvis atbildēja, ka viņam patīk eži vasarā, bet vislabāk- tikai vasara.

Es nespēju beigt priecāties par to, cik tie mazie kustonīši ir jauki!

Nezinu, vai jūs to pamanījāt, bet pašlaik sniegs uz ietves izskatās pēc zivju zvīņām.

Šķirstīju avīzīti "5 minūtes". Ziņa par nomirušo urālpūci mani aizkustināja neskaitāmas reizes vairāk par to rakstiņu, kurš vēstīja par Haiti zemestrīces postošajām sekām.

Naktīs man patīk darīt visādus mazos darbiņus, piemēram, gludināt drēbes un mazgāt grīdu. Dienā tādiem nav jāatvēl necik. Tie nav dienas vērti.

Es visu laiku guļu. Man ir ziemas miegs.

Visbezjēdzīgākais no visiem putniem ir rubenis.

Klausos jauno Thee Silver Mt. Zion albūmu "Kollaps Tradixionales" un cepju kūku. Man gribas kaut ko šķebinoši saldu.

Tramvajā kāds kungs teica savai sievai: "Mīļu meiteni vienmēr sauc par mazu."

Blakus daudzām sava vecuma meitenēm es izskatos vienkārši pēc pilnīgas sīkās.

Saruna starp mani un Kukiņu, kurš ir 7 gadus vecs zēns.

Kukiņš: Es zinu, ko tu nemāki!
Es: Ko tad es nemāku?
Kukiņš: Tu nemāki radīt cilvēku!
Es: (pasmaidu) Un kāpēc tu tā domā?
Kukiņš: Tu vienkārši nemāki. To nemāk neviens, tikai es.
Es: Tad vācies projām, tu man traucē.