Barona ielas apkaimē klaiņo viena diezgan jauna sieviete. Viņai ir pufīgs mētelis ar mākslīgās kažokādas pūkām ap kapuci, gaišas acis, rozā āda un šķībi zobi. Viņa mazliet rausta valodu un runā ļoti nervozi. Pirmo reizi man sanāca ar viņu parunāt, kad es izgāju no I.Baušķenieka dzīvokļa un mazliet apjuku, jo īsti nesapratu, uz kuru pusi man tagad jādodas, ja es esmu nolēmusi doties uz tramvaju. Pagāju pāris soļus vienā virzienā, tad iedomājos, ka jāiet citā, apgriezos apkārt, un tad viņa mani uzrunāja. Viņa man stāstīja savu skumjo stāstu, ka esot pazaudējusi somu un viņai nepietiek naudas biļetei uz Limbažiem, prasīja, vai es nevarot iedot kādu latiņu (!). Neviens tam neticot, bet tā patiešām esot. Es iedevu 20 santīmus, kas bija mana mēteļa kabatā, un gāju projām.
Šodien gāju pa Barona ielu, pie Lāčplēša ielas krustojuma viņa atkal pienāca man klāt un sāka stāstīt stāstu, ka neviens neticot tam, ka viņa ir pazaudējusi somu.
Šodien gāju pa Barona ielu, pie Lāčplēša ielas krustojuma viņa atkal pienāca man klāt un sāka stāstīt stāstu, ka neviens neticot tam, ka viņa ir pazaudējusi somu.
Current Music: |
iekārto izstādi |