desmitos · piecpadsmit

Šodien man pirmo reizi mūžā ņēma asinis no vēnas. Un es pat nenoģību, jo iepriekšējā reizē es atslēdzos un asinis ņēma no pirkstiņa. Tikai tagad mans mētelis un divas jaciņas reāli smid pēc spirta. Un ir sajūta, ka manā vēnā joprojām atrodas kāds svešķermanis.
Ārste man vakar gribēja iestāstīt, ka es izskatoties ļoti labi, ja salīdzina ar iepriekšējām apmeklējuma reizēm. Es tam ļoti neticu, jo šī gada laikā jau nu noteikti neesmu ārstējusies un rūpējusies par to, lai mans ķermenis uzņemtu pietiekamu daudzumu pārtikas, izgulētos utt. Vēl viņa man priekšā palasīja, kas rakstīts manā medicīnas kartiņā. Vispār es esmu laimīgā kārtā izdzīvojusi pēc dzemdībām. !!! Man galvā bija asiņu izplūdums, ko nevarēja operēt, jo es taču tikko biju piedzimusi. Tad nu nācās atstāt to neaizskartu. Nu lūk- es emsu dzīva un bez jebkādiem smadzeņu traucējumiem. Bet man esot ļoti sevi jāsaudzē, un es nedrīkstu pārpūlēt savas smadzenītes. Tur pat bija pierakstīts kaut kāds slimības nosaukums, kas man draudot, ja es pārpūlēšu savas smadzenes. Diez kāpēc man to pasaka tikai tagad, kad es jau 20 gadus to regulāri daru????? Vispār esmu šokā, ka man mamma man to nepastāstīja ātrāk.
Un sanāk, ka šī nedēļā vispār tāda ļoti medicīniska. Vakar biju pastā, lai saņemtu savus `veselības produktus`, kas beidzot bija pienākuši no Honkongas.