Vakar vakarā centos iekurināt krāsni. Ar Lindu un Klāru aizgājām pakaļ malkai, bet vajadzēja skaliņus. Tad mēs atcerējāmies, ka redzējām ko tamlīdzīgu pie miskastēm. Gājām uz turieni. Diemžēl atradām tikai vecu slēpi ar ādas siksnu. Turpat blakus pastaigājās bomzis, kurš ar nūju sita suni, kurš sāka nenormāli slimīgi riet uz Klāru. Viņa sekundes laikā sastinga pie miskastes. Īstenībā smieklīgi. Joprojām iesnojos un šķaudu, gaidu vakaru un oktobri.