Vakar naktī satiku Māru. Viņa bija ļoti priecīga, teica, ka vairs nedrīkstot mirt, jo "viņā ir ieguldīts". Viņai vēl bija Marta Pujāta dzejoļu grāmata, kas viņai ļoti patīk. Viņa atšķīra vienu dzejoli un teica, ka tas ir viņas dienas dzejolis. Un tad man nolasīja vienu citu, kas viņai domās saistās ar mani. Tas esot dzejolis par mani. "Vienīgais, ko man tagad vajag, tas ir auksts ūdens. Tas maigums, kas no viņas nāk, Reizēm viņa naktīs ceļas un izdzer glāzi ūdens. Tūlīt es aizmigšu un redzēšu jauku sapni.
|
divas dienas paies ātri |