Virtuve
Gatavoju saviem indiešiem latviešu ēdienus. Uzcepu kartupeļus (tādus kā skolā, vienīgi ne tādā taisnstūra paralēlskaldņu formā, bet plāksnītēs), nopirku biezpienu, sajaucu tomātus un gurķus ar krējumu un pēc omītes receptes sacepu burkānus ar zirnīšiem.
„Nice, nice, very delicious!”un dakšņa pēkšņi svina smagumā un nemaz negrib sniegties pie lūpām. Galu galā viņi tomēr visu apēda, pieklājības vadīti. Vienīgi Prerika nemaz neko necentās nogaršot. Viņa mani jau divas dienas iepriekš brīdīnāja, ka citu tautu specifiskā virtuve nav viņas gaume.
Man gan garšoja. Tomēr labāk (vismaz te) izvēlos indiešu virtuvi (varbūt lai man nebūtu jāgatavo? Nu ko, noteikti nebūs!). Tagad ingvera šķēlītes jau liekas vidēja asuma, nekas sevišķš. Netīšām uzkost čilī – katru vakariņu sastāvdaļa. Asums netiek uzskatīts par garšu, bet tas ir ļooooti garšīgs (un kļūst tikai garšīgāks)!!!
„Nice, nice, very delicious!”un dakšņa pēkšņi svina smagumā un nemaz negrib sniegties pie lūpām. Galu galā viņi tomēr visu apēda, pieklājības vadīti. Vienīgi Prerika nemaz neko necentās nogaršot. Viņa mani jau divas dienas iepriekš brīdīnāja, ka citu tautu specifiskā virtuve nav viņas gaume.
Man gan garšoja. Tomēr labāk (vismaz te) izvēlos indiešu virtuvi (varbūt lai man nebūtu jāgatavo? Nu ko, noteikti nebūs!). Tagad ingvera šķēlītes jau liekas vidēja asuma, nekas sevišķš. Netīšām uzkost čilī – katru vakariņu sastāvdaļa. Asums netiek uzskatīts par garšu, bet tas ir ļooooti garšīgs (un kļūst tikai garšīgāks)!!!