| |
[Mar. 26th, 2017|10:04 pm] |
neviens vairs nevar atsiet tos mezglus
par ko pārvērtušies vienkārši vārdi
un tas, ko tu sauc par atmiņām
tās ir tikai atmiņas par atmiņām
priekšstati, pie kuriem pieturēties
kad brūk pasaule vēl vienu reizi
tu noskaties tā, it kā
it kā patiešām neko nevarētu pasākt
nevis mēs būtu apsolījuši
ka vairs nekad
nesastiepsim muguras
cenšoties pacelt kritušos
tualetē uz sienas rakstīts
liene es tevi mīlu
viss par ko spēju domāt
ir tas komats
kura tur nav
un tu arī
tu neesi mīlestība
bet komats |
|
|
