Pirms pasaules gala paspēju vēl sabūt Piltiņkalnā , satikt savvaļas zirgus, ļoti foršas savvaļgovis (kuras nejauši sanāca paprovocēt ar lietussargu - kā man bija zināt viņu ķermeņa valodu, ja ne caur trial&error metodi!), melnu suni gida lomā un vienkārši apburošdievīgas Indijas skrējējpīles, kurām gan vairāk piestāv vārds - pudeļpīles. Un uzcept divas kūkas, ar kurām mana karma ir izpirkta pilnībā ij no pagātnes, ij nākotnes. Esmu brīvs. Vakar Winamps mani nosauca par Necessary Evil, par ko arī viņam paldies.