|
|
|
Marts 9., 2019
09:55
Šonakt aizmigu pie stūres sarkanam kravas auto. Itkā jau ne īsti aizmigu, bet biju tik nogurusi, ka nejaudāju atvērt acis. Tikai pēc skaņām sabremzēju un apstājos kādā Austrijas vai varbūt Vācijas laukmalā. Nedaudz iebraucu sazaļojušā ziemāju laukā. Noteikti iesēdos. To es redzēju pēc tam, kad biju apstājusies un saņēmos atvērt acis. Apgāju riņķī auto un iekāpu atpakaļ. Ieraudzīju spogulī, ka man ir gara, gaiša, nekopta bārda. Sieviete ar garu bārdu. Aplēsu, ka vajadzētu vismaz kaut kā smuki, sievišķīgi viņu sapīt. Varbūt franču bizē. Nospriedu, ka par ārā tikšanu domāšu, kad būšu pagulējusi un laidos miegā. Uzradās zemes īpašnieks, stalts latvietis. Sāka kaut ko jautātu, runāt, es nevarēju vien iemigt. Sāku žēloties, ka man nāk miegs. Un sabruku. Itkā noģību, bet paliku pie apziņas.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
