|
|
|
Februāris 4., 2016
12:23
Mēs sēžam mājās. Mazā ir apsaldējusies un es, bailēs no gripas, nelaižu viņu uz skolu. Izlasīju "Trīs draugus". Atkal februāris bez sniega un es atkal lasu Remarku. Grāmatu es paņēmu uz brīvā galda bibliotēkā. Tur cilvēki atnes grāmatas, kuras paši vairs nevēlas mājās glabāt, bet ārā mest negrib. Bibliotekāres nopēta, vai viņām kas der krājumiem, bet pārējo atstāj, lai ņem, kurš grib. Tā bija 1958.gadā izdota grāmata ar apdzeltējušām lapām un vienu lietotu dzēšpapīra loksni grāmatzīmes vietā.
Es lasīju un brīnījos par viņa valodu. Atceros, kad lasīju Remarku skolas laikā, man viņš šķita sauss un skarbs. Tagad mani pārsteidza viņa valodas vijīgums, domu dziļumu un plašumu. Jautāju sev, vai es jebkad ar savām draudzenēm esmu apspriedusi tik plašus un ezotēriskus jautājumus, kā viņa varoņi? Nezinu, vai tas ir bezsniega februāra nomāktības cēlonis, vai vienkārši skaudrā patiesība, bet mani pārņēma sajūta, ka visa mana valodas izteiksme ir pielīdzīnāma tintes nospiedumiem uz dzēšlapas. Tāla, neko neizsakoša atblāzma no valodas. Ar televizoru degungalā, datoru uz galda un viedtālruni pie pirkstiem es esmu kļuvusi nabaga. Tik nabaga, ka nav pat vairs ko žēlot.
Līdzi atnāca vēl viena skarba atklāsme - es dabas smaržas atceros no bērnības. Nevis no pagājušās nedēļas vai pērnās vasaras. Savā pilsētnieces dzīvē man nepietiek laika pievērst uzmanību mūžīgajam un vērtīgajam. Par skaņām vispār nerunāsim. Mūždien kaut kur grab kāda mūzika vai televizors. Vai mocis, vai traktors. Klusums ir kļuvis par retumu.
Un tas ir bēdīgi.
|
Comments:
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/23857/1066) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) jojo |
|---|
| Date: | 6. Februāris 2016 - 05:38 |
|---|
| | | (Link) |
|
labs ieraksts. :) lasīju kopā ar tevi un pastaigājos arī kopā ar tevi. |
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
