Sapņoju, ka esmu ievākusies viena dzīvot lielā četru istabu dzīvoklī centrā. Tāds vecs, augstiem griestiem, lielām krāsnīm. Tikko nedaudz uzfrišināts, bet ne pārāk greznā stāvoklī. Saimnieks saka, ka neesot gadiem bijis apdzīvots. Dzīvoklis lēts, bet man tajā patīk. Viena istaba ļoti milzīga ar vecu, noskaņojušos flīģeli, kas arī ir vienīgā mēbele, atskaitot kvantumu saliekamo krēslu.
Taisu pirmo Ragana Līgo lapas pasākumu, un te pēkšņi sāk nākt drausmīgi daudz cilvēku, beigās kaut kāds simts viņu sanāk, un nav neko sajaukuši, saka, ka nākot uz manu pasākumu. Es galīgi nesaprotu, kas notiek, bet nu neko, sāku kaut ko vadīt. Viņi tādi nemierīgi un visu laiku skatās apkārt, izskatās, ka mēģina citās istabās ielūrēt. Beigās viena sieviete pieceļas un jautā fantastisku jautājumu:
"Vai tā ir taisnība, ka šis ir dzīvoklis, kur 2018. gada 18. novembrī proklamēja brīvu Latviju?"
Es pilnīgi uz pauzes, neko nesaprotu, saku, ka nē, ka to taču Nacionālajā Teātrī darīja, bet viņi sāk celties kājās un stāstīt, ka nupat jau vairākus gadus esot zināms, ka tie ir meli, tas noticis šeit, bet dzīvoklis bijis ciet. Tagad esot iespēja apskatīt un izjust "brīvības un latviskuma auru".
Es saku, ka neko par to nezinu un apšaubu, ka tā ir, ka man te pasākums ar citu ievirzi. Visi tādi pieklājīgi, ka varot jau paklausīties, bet redzu, ka neinteresē, ka nāk cita iemesla dēļ.
Tā es sapnī kādu nedēņu katru dienu mocījos ar cilvēku bariem, kuri nāca cita iemesla dēļ, un tie daži cilvēki, kas gribēja reāli manu stāstījumu, bija jau davesti ar to visu un man bija bail, ka pārstās nākt.
Mokpilns sapnis.