Sagaidu viņu lidostā, un, ko tu neteiksi, nav melots, tas tiešām ir Harisons Fords, tikai tāds apmēram uz 35 gadiem, ne tāds kā tagad. Ķeru pēc gaisa, viņš ķer pēc manis un stāsta, ka viņam esot līdz kaklam slava un Holivuda, viņš grib mest visu pie malas un sākt jaunu dzīvi kaut kur Eiropā. Nu un tad tur tā un šitā, un vēl kaut kā, un mēs domājam precēties, un tad sākas sapņa dīvainākā daļa. Latvijā valda dīvaina reliģija, kuras tempļi ir tirgi. Es nevis dodos uz vietējo dzimtsarakstu nodaļu, bet uz Čiekurkalna tirgu, lai pieteiktu kāzas. Ja jaunais pāris abi ir Latvijas pilsoņi, tad var slēgt laulību arī bez šīs reliģiskās tirgus ceremonijas, bet, ja viens no pāra ir ārzemnieks un cer iegūt Latvijas pilsonību caur kāzām, tad viņam ir sevi jāpierāda šajā reliģiskajā ceremonijā. Stāstu Harisonam, ka mana valsts ir visumā normāla, bet nu šī reliģiskā prasība viņam būs jāpilda un mums jālaulājas tirgus paviljonā. Viņš nobrīnās, bet piekrīt.
Pa vidam es vēl domāju kā man vispār pateikt visiem kāzu viesiem, ka es precu Harisonu Fordu, neviens taču neticēs. Zvanu mammai, saku kā ir, viņa, protams, netic, bet es vedu Harisonu ciemos, un viņa saka, lai citiem labāk saku, ka precu ārzemnieku, bet lai šis ir pārsteigums, jo nekam tādam, protams, noticēt nevar.
Tā nu kāzu dienā ejam abi uz tirgu. Man ir mugurā tradicionālā tirgus priesteru kāzu kleita, kas sastāv no brūna auduma un ir pilnīgi noklāta ar zaļām un sarkanām pērlītēm (diezgan neglīti), un Harisonam ir mugurā tāda pati veste, par kuru viņš pa ceļam visu laiku ņirgājās. Un tad es saprotu, ka man nav speciālo, iesvētīto kāzu kurpju. Tirgū gan var tādas nopirkt, bet tad jau visi zinās, ka tās ir jaunas un nav svētītas. Es pie tirgus humpalās nopērku garu, adītu jaku un vecmodīgu lakatu, un eju tirgū tā ietinusies, nopērku kurpes, cerot, ka tirgus pārdevēji (priesteri) mani neatpazīs.
Tad notiek kāzas. Mēs ejam paviljonā, tur ir pilns ar viesiem, kas saka "oh un ah" par to, ka es precu Holivudas zvaigzni, man kājās ir jaunās kurpes, bet neviens nav pamanījis, ka tās ir tikko pirktas. Mūs uzceļ uz gara gaļas cērtamā galda un veic svētības ceremoniju, metot mums ar ziediem, sēklām un spricējot ūdeni. Harisons izskatās ar katru brīdi sarkanāks, es jau jūtu, kā viņš apsver, vai tiešām bija vērts ieprecēties tik psihā valstī, bet es viņam pačukstu, ka tas tiešām būs viss. Kad viņš būs kāzās parādījis godu mūsu tradīcijām, tad varēs šai dīvainajai reliģijai vairs nekad nepievērst uzmanību. Viņš apburoši pasmīnēja savu šķībo smīnu un sapnis beidzās.
*
Trakonams pilnīgs manā galvā. Jau atkal man ir jautājums - kur tas viss ronas...