*
Rīt tusiņš. Pēc visām drāmām un traģēdijām, kas pēdējā laikā vajā manu dzīvi, es gribu jauki atslābināties. Bez alkohola, fui, riebīgi ir dzert.
Tā bezfilma bija šausmīga, sajūta, ka neko neatceros, un pēc tam pohas bija nāvīgas. Kaut ko tik šausmīgu es neatceros ilgus gadus piedzīvojusi, ja ne vispār nekad, izņemot pāris mēnešreižu bezibumetīna gadījumus, bet laikam tikai divi ir bijuši sliktāki kā šī poha jau pirms kāda laika.
Es smēķēju??? Man tagad ir iedzīts milzīgs riebums pret cigaretēm, bet es esot vārtījusies pa grīdu un smēķējusi??? Jēziņ...
Dāmas, nekad nemaigojieties vīra acu priekšā ar sievieti, ko viņš mīl. Nekad. Tā ir bezdievīga, bezprātīga, bezsirdīga rīcība.
Viss, es tiešām beidzu dzert, man ir mācība. Nezinu, uz cik ilgu laiku tā darbosies, bet cerams, ka savs laiciņš būs. Un arī tad, ja kādreiz vēl dzeršu tā pavairāk, tiešām mēģināšu domāt līdzi, ko tukšā dūšā var miksēt un ko nē.
Lai man šī ir mācība - jāpublicē visi dzēruma grēki, un tagad jāmēģina, lai nav nekā, ko publicēt. Drusku iedzert ir ok, bet nu ne jau tā, fui, fui, fui.
Un es nepaļaušos tam, ka ar mani grib iedzert kāds, kam grūti ar mani runāt neiedzerot. Jā, es gribu tikties, bet dzert ir jābeidz, viss. Viens aliņš pieklājības pēc un viss. Nu labi, ja ilgāka tikšanās, divi aliņi. Bet ne vairāk.
*
Es sapratu, kāds ir Neka Morgondagen - manas dziesmas nr2. ritms. Tas ir tā, kā kad brauc smags vilciens ar piecstūrainiem riteņiem, caur milzīgu tuneli melnā klintī, pilnīgā, atbalsu pilnā tumsā.
*
Mana dziesma nr3. ir pilnīgi citāda, tāpat kā dziesma nr1. Cik jauki, ka man ir tik plaša gaume :)
Tālāk dziesmas nerindojas, bet ir vesela gūzma nākamo 4. 40.-400.
*
Marrg, laba emocionālā pašsajūta, tiesa, kakls briesmīgi sāp atkal, bet vismaz strutas nav mandelēs. Eh, kad es savākšos... bet ir pazudusi viena ļoti nelaba pazīme, kas mani satrauca ilgāku laiku.