Manā dzīvē atgriežas Ashram - mana otrā mīļākā neoklasikas grupa, kas manā pleilistē ir tikai rudeņos un ziemās, jo citos gadalaikos klausos tikai dažas atsevišķas dziesmas. Esmu ļoti izteikts gadalaiku cilvēks.
Šodien līdz galam izdomāju, kā gatavošu kaut ko ļoti īpašu - talismaniņu, ko kārt kaklā. No ļoti, ļoti īpašām sastāvdaļām. Tādu skaistu :)
Varbūt, ka tas sagādās prieku ne tikai man :)
*
Kā es mīlu šo laiku - rudens sākumu. Patīk arī pelēkais rudens oktobra beigās - novembrī, bet tajā laikā man parasti ir slikti... it kā patīk, bet no otras puses - kaut kas nav. Tagad ir dzestrs, no rīta, atverot logu, nāk iekšā visgaršīgākais gaiss, kāds vien ir. Dzidrs, jau lapu trūdēšanas smaržas pilns.
Rudens ir laiks, kad man ļoti patīk saule, uz krāsainajām lapām, uz manis, uz citiem... ļoti patīk, jo nav karsts kā vasarā, nežilbina acis kā ziemā, nav banāli kā pavasarī.
Jāaiziet uz manu rudens māju... vēl ne, vēl par agru, bet varbūt vajadzētu to darīt taisni manā dzimšanas dienā, nevis dienu iepriekš, kad svinēšana, bet gan tieši manā dienā. Cerams, ka tad būs skaists laiks.