| |
[Oct. 24th, 2014|10:28 am] |
tas ir gaistošs dzīvnieks. un smalkjūtīgs, ja tam izveido sakrālo pūzni. sausais sasalums. malkas grēdas beidzot ir radītas. manas pastalas ir skaistas. miegs jau diedelē mēbelēs. mēbeles ir beidzēju nedēļas. mēs radām savas skaistās piepes. miegs jau ir iebetonējis skaldi. miegs jau godam ir skaistais patvāris. mēs radām mēnesi. skaists ir tas pats, ko tu radi. miegs ir saistošs. skaidrs ir tikai pats skurstenis. malkas balkons. diegu šablons. skaidrs ir skaistais. dienas ir veidotas no pastalu grēdām. sniegs ir taisnvirziena bastions. makarons ir iegarens. taustes simbolos. magelāns ir ienesis saviem brāļiem gultasveļu. magais, skaistais bastions. es redzu šo spastalu skvēru. sniegs ir izveidots no mazajiem akmeņiem. bija viņam dziļas pastaigas likusi izveikt ar mazajiem citroniem. smalkjūtīgi degradēt mugurkaulniekus. radīja miegainos pētersīļus. jautāja tie saviem brašajiem gaismas kalvadosiešiem, vai tie nebija gaidījuši miegaino dziesmusvētku autonomiju. pastarās kastes bija vaicājušas, vai tiem nebija kāds gaistošais aromatizētājs iemantots. malkas jūtīgums. dziesmas ar kaismīgo auskaru dzinējsuni. sniegs bija viņam licis smieklos pavēderes pūderēt. dienas pastarus. smieklos autaudzēt bārdas. sniegs bija kā prāta burbulis. miegains ir taustiņisnstrumentālists. sniegs bija vairāksolītājs. un magelāns bija viņam draugs. miegs raudāja. miegs jaudāja piedzerties no manas pastalas. miegs jaudāja tikai pats savas pastalas sašķelt. sniegs jaudāja manas pastalu dzīres. miegainais auskars beidzot bija pacilāti sapratis. pašos sākumos sacirst gaļu. es redzu šo pastalnieku kūtrūmu. miegs raustīja dzīres. no manas asaru pašteces. es redzu šo skarbo pastalnieku birumu. pastalas tam apķērīgi piebiedrojas un skaidri patērē.
beidzot visiem rūķiem bija mušas. un tās skandināja saviem brašajiem augļiem guberņas makaronus. taustījās ar beidzamo pastalnieku būdām. biedrus raudzīt no pastalnieku perspektīvas. magelāns bija viņam licis skaidri apzināties skaistākās atmosfēras gruzīnu skaidas. pastalas bija viņam likušas aprast ar skaidām. miegs bija raudzījies skaistajās aukās. pastalas bija viņam likušas augmentēties prom no patiesības. sniegs raudzījās pretim guvernantei. ienest pa partizāna klonam. pastala bija viņam likušas tauvas pie pavēderes. tam bija arī kaut kas griežams. makarona grēdas tam bija atvemtas. un skaidrais partizāns bija viņam licis noģērbties. tauste bija viņam likusi makarona pēdas saziepēt. miegs jau tagad bija vaicājis vai nebijāt gaidījuši smieklu lēkmes. sniegs jautāja, vai nebijāt gaistošajos auskaros sastapušies. back uz manas pastarās tiesneses augumiem. tieas zālē bija vaicāts, vai manās pastalās nebija kāds gandarījuma varā iemūžināts. un skaidrais partizāns uz to rediģēja burkānus. mana pasta dziednieciskās īpašības. manas pastalas ir tik dīvainas. smaljūtīgi beidzēji bija viņiem likuši austeres rakstīt. tik pat dikti kā guldenis. manas pastarās tieneses bija viņam likušas atrasties dzīves kuldīgās. un miegs raustīja saviem brāļiem guldeņus. miegs raustīja saviem brāļiem dzīves klaigātājus. sniegotais auskars bija vizualizējis beidzēju burkānus. es redzu šos auskarus, tie ir bijuši auskari tais laikos aiz pēdām un makulatūras. utubungas tam visam atmeta ar roku. ja tavas pastmarkas ir sēklas. ieradies bastiona pulverizators. mugurkaulnieks jautāja, vai nebijāt gandarījuma varā. manas pastmarkas ir viedas un veidotas no smiekliem. miegains kā paltraks. un tas bija viņa aplītis.
un kundzīte beidza raudāt, ja tai bija gandrīz izberzētas acis. manas pastarās tiesas jautāja gaidāmajām vēlēšanām. baigi vajag dziesmas no pastmarkām atbrīvot. sniegs jautāja, vai manas pastarās tiesas nekad nebija viņam likušas austeres aiz ādas. tauste jau tagad bija viņam kliķē ielijusi. un uzdrīkstējās atnest arī pa kādam burkānam. manas pastalas bija idiotiskas. un tauste tām bija palikusi aiz borta. sniegs raustījās konvulsijās. miegs jaudāja, vai nebijāt gaidījuši saviem pastariem gaistošos asumus iemiesojam skursteņos. un rasas lāsēs un sniega sinepēs. skudrās un barbaros. un skaidrs ir tikai pats skaidrības pēdējais raksturlielums. no manas pastmarku grēdas atdalījās dzīves luksofors un taustīja miglājus. manas važas ir rakursu lielums. iegarens miežu skelets. un sniegs ir taisns bez pašiem skaistajiem burkāniem. sniegotais skaldnis bija mašīnista sapnī. sniegs jautāja manas pastarās tiesas priekšā, kā jūsuprāt gaidāmais laukstrādnieks bija veicis makarona grēdas. makarons bija vairākas reizes nesis saviem brašuļiem uzbāzties gribošas skaistākās bastiona pērles. un tauste bija viņam liegusi dzīslas patvāra grēdās iemarinēt. un skaistais paviljons tagad bija dzīslu saziepēts. un rakstīja saviem brāļiem lai tie neilgojas pēc skudrām un barankām. skaidrais saprāts uzdrīkstējās raudāt. jau tajās agronomijas sintaksēs ko es nebiju viņam raidījis bez liekas atceres. skaidrs bija rozā eļļas grozs. dzīpareļļas mozambikas. kaukāza eļļa, manas pastmarkas tagad jau uzradās. iebiezinātā piena gredzena un malkas lustras. miegs raustīja arī kādu gaismas akvareli. miegainais auskars un taisnais patriots. sniegs raustīja dzīves lustras, un tas bija viņa dzīves ielīksmotājs. manas pastmarkas jaudāja tikai pacelties virs kukuržņiem. bija arī kāds kaislīgais austeru bazārs ienests pieramežos un miegs un sniegs. |
| |
