tame · the · hippo

Es parasti pusdienas ņemu uz darbu sev līdz. Praktiski vienmēr ir, ko paņemt vai atrodas laiks kaut ko ātri uzšmorēt. Dažreiz, kad nekā nav līdz, aizeju kolēģiem līdz uz atzītu ēdnīcu un paņemu kompleksās pa trīnīti.
Vakar visu dienu bija apmācības turku partnerim. Pusdienās aizbraucām kopā ar tuvo austrumu reģiona menedžeri uz blakām esošo Sky&More. Konkrēti uz Cup&Cino. Nav šajā iestādē būts, bet tā iekš Sky&More atrodas blakus Čili Picai, īpaši neizceļās. Godīgi sakot nemaz nezināju, ka tur var kārtīgi papusdienot. Kontingents arī neizskatās pārāk glauns - daži ir uz tikšanos, daži tipiskie biznesmeņi, bet ir tādi, kas atnākuši papusdienot vienatnē. Acīs iekrita bārdains vīrietis - pēc mūsdienu standartiem pat hipsterīgs. Samaksāja rēķinu, aizgāja.
Piesēdām arī mēs. Paņēmu zupu, otro, ūdeni. Dvacārs! Un porcijas mazas! Labi, ka biznestikšanās apmaksā SAF. Bet, redz, ir arī tādi cilvēki, kas nāk vienatnē šeit papusdienot. Krīze laikam tiešām beigusies.
Turks daudz pīpē, tāpēc vēl pirms rēķina apmaksas prasās ārā uzvilkt pāris sarkanos marļikus. Izejam un novirzamies pa kreisi, ārpus no nojumes. Nišā pie ieejas sēž tāds pats apaudzis bārdains džeks un trekterē Walter. [Vispār Sky var nopirkt Walter'īti???] Nē, tas nav tas pats, kas pusdienoja Cup&Cino, bet līdzība viennozīmīga. Pēc brīža pienāca kāds cits pusmūža kungs, pēc paskata strādnieks, un izlasīja benčikus no misenes...