| "Did you know that eating alone could cause kidney damage?" [21 grams] |
[Feb. 10th, 2009|10:48 pm] |
| [ | Current Mood |
| | sēd | ] |
| [ | Current Music |
| | alexandre desplait - children games | ] |
šodien iznāca dīvaina saruna, par brīžiem, kad iestājas tāda bezcerība, ka atmet visam ar roku. *** teica, ka atklātos viņam HIV, viņš ar neko vairs negribētu. es laikam veltīju viņam vienu no saviem neforšajiem skatieniem, bija apmēram 3 sekundes garš pilnīgs klusums, kurā domas manā galvā šaudījās milzīgā ātrumā - varbūt HIV mani īpaši nesabiedētu, galu galā bez manas līdzdalības nemaz nevarētu tādu dabūt. bet ja nu man būtu leikēmija, vai neizņemams audzējs galvā, kura rezultātā, kura katra pārdzīvojuma iespaidā varētu notikt asins izplūdums galvā, vai arī tik vāja sirds, ka būtu jāstāv rindā uz donora sirdi, ja man būtu vēzis.. vai es atmestu visam ar roku? vai pārstātu darīt ikdienišķo? vai ieslēgtos mājas, raudātu un nekomunicētu? dotos ceļot? realizētu kkādus savus sapņus? izklaidētos no rīta līdz vakaram?
es nezinu, gribētos jau domāt, ka turpinātu [vismaz mēģinātu] dzīvot tā it kā nekas nebūtu noticis [varbūt pat būtu a more daring person].. cilvēki jau bieži nodzīvo ilgāk nekā viņiem atvēl. un ņemot vērā manu ticību tam, ka viss ir mūsu galvās.. tiešām nezinu. negribētos jau, lai mani žēlo, vai kkā citādi uztver. skatās dīvaini. varbūt sākumā es uzreiz nesaņemtos, bet vsp gribētu. gribētu būt perfectly cool about that.
es nebaidos nomirt. nekad neesmu baidījusies. man būtu tikai žēl vecāku un draugu, bet ne sevis.
[man drīzāk bail, ka dzīvošu ļoti ilgi ->
"you've got the longest life-line i've ever seen"] |
|
|
