| sapņu diary [continued] |
[Aug. 19th, 2010|03:04 pm] |
| [ | Current Mood |
| | inception mūd | ] |
| [ | Current Music |
| | hans zimmer - dream is collapsing | ] |
šis tas, jo pēdējā laikā nekas īpaši saturīgs nerādās.
17.08.
biju kinītī viena, nevis bez draugiem - bet vsp viena. [forum cinemas vienīgajā auditorijā, kurā nekad neesmu bijusi -> 12.ajā..] skatījos 'Inception'. nu lūk arī viss sapnis - vnk skatījos visu filmu.. ekrāns, tumsa, vēsums un es.. un kino smarža. kko, protams, arī domāju par to visu, bet neatceros.
[laikam tomēr jāaiziet otrreiz - tādas lomkas sākas]
18.08.
ievācos jaunā dzīvoklī kkādā giga krutā mājā, kur dzīvoja arī pits ar džoliju un visiem saviem 152 bērniem, gan ītans houks ar sievu [nezinu, kā viņa izskatās, ja viņa vsp ir reāla] un kkādi padomju aktieri.. un kkādi mistiski cilvēki, kurus laikam noprojicēja mana zemapziņa. un vienam laulātam pārim no tiem izfantazētājiem kaimiņiem bija suns, kuram spalvas nokrāsa bija kā žirafēm. un es pitam prasīju, vai viņš jau redzējis to dīvaino suni.. [blackout] un tad kkādā brīdī atnāca Madara ciemos.. un mēs satikām kāpņu telpā to suni ar ļoti vasarraibumainu čalīti - tā pāra bērnu. un Madara prasīja - vai houki arī jau šamējo redzējuši? [blackout]
19.08.
londonā arī ir andrejsalas pētersala, kas īstenībā ir tāds milzīgsprāmis ar asfaltētu klāju, bet kurš ir tik un tā bišku caurspīdīgs, tāpēc rada optisko ilūziju.. it kā prāmis brauc pa asfaltu, pa kuru staigā cilvēki, bet tad pazūd. un uz prāmja ir londonas tramvaji, kuri izskatās kā rīgas tramvaji, bet visiem virsū rakstīts [from: here to: nowhere].. un mēs ar riku skrienam un nokavējam mūsējo - jo visi pārējie mūsu grupas biedri, kas brauc ekskursijā uz kkādiem magic mountains aizlaidās.. [pirms tam mēs vēl ar to savu grupu bijām iekš underground ar visu 'mind the gap'] un prasām kkādam vecākam vīrietim, where does that train go? - to nowhere? - yeah, we know, but where's the next stop? viņš mums izstāsta un mēs skrienam.. un man ir skrituļslidas.. bet tur ir bruģis un iet lēni. un tur ir smiltis. un riks mani ņem rokās un nes. un mēs paspējam ielekt otrajā vagonā, [grupa pirmajā] a mums nav e-taloni un vienu pieturu braucam pa zaķi. un tad izkāpjam pārkāpt, bet es aizķeros aiz kkādas naglas un kamēr riks man palīdz saplēst jaku, mēs paliekam pieturā un tramvajs burtiski aizlaižas to nowhere, jo pazūd kkādā miglā un mēs paliekam uz pakalna, kur sliedes beidzas. |
|
|
