10:31 am - lampa
man sanāca tieši sarunu festivāls
lielākā daļa sarunu gan bija ar sen neredzētiem pazīstamiem cilvēkiem; plašs spektrs ar neveiklām, sirsnīgām, iedvesmojošām, smieklīgām, informatīvām un citām sarunām.
bet bija arī sarunas, kas citādi neienāktu manā dzīvē tik vienkārši
uzzināju, ka ir puisis, kas taisa televīzijas raidījumu latviski un krieviski, un velk ārā no cilvēkiem to, kas man ir neierasts. jau daudzus gadus un cilvēki to skatās.
uzzināju, ka daudzi daudzi jaunieši tic labajam un nākotnei. tas visdrīzāk ir galvenais ieguvums, kas man radīja prieku.
un pārliecinājos, ka valstiskie darbinieki ir gan ļoti cilvēcīgi gan ļoti robotiski. vēl neesmu sapratis, kā cilvēki iestrādā sevi savā lomā vai savu lomu sevī.
un ka citi cilvēki tāpat kā es bieži atkārto formulas nedzirdot citus un iespējams nedzirdot sevi.
bija pat nedaudz par daudz un beigās nobraucu 10 minūtes līdz ērgļu klintīm detoksam. lakstīgalas, saulriets, gauja.
(kristīne bīriņa vēl joprojām ir fantastiska, īsas bērnu izrādes laikā apraudājos. visiem iesaku pie iespējas viņu redzēt)