Sen nebiju bijusi tik nikna kā šodien. Šodiena vispār bija tizla. No rīta Lācēns iztraucēja manu miegu ar savu celšanos, tad 11os bija jāiet uz bibl., jāsatiekas ar manu supergrupu, bet izrādās, ka viņas pārcēla tikšanos uz 12iem. Tā kā man nebija ne mazākās vēlmes gaidīt, es devos mājās. Tad 14os atkal bija jāiet uz bibleni, jo bijām sarunājuši zvanīt un norunāt māju apskates, bet arī tas nesanāca, jo tie otri nemaz negrib pārcelties, jo viņu dzīvokli salaboja blā blā. Tad atkal nācās iet mājās. Sen nebiju tā izniekojusi dienu.
Un tad! Mana supergrupiņa grib, lai es taisu koku. Gribēja, lai es no kartona griežu, no bieza kartona. Bet, ejiet ellē! tas kartons negriežas! Tā kā prezentācija ir 4dien, man rītdienas laikā jāuztaisa koks no kkādas metāla stieples, kas vēl jānopērk. Ah! Sasodīts! Kaut ātrāk paietu 4diena! Un es ļoti ceru, ka nākamais projekts būs labs, savādāk.. es par sevi negalvoju.
Esmu tik sasodīti nikna, bet jācenšas nomierināties, jo tas viss ir *******.
Viss!
Jāizdomā kaut kas foršs nedēļas nogalei, lai gan nesola īpaši labi laiku.
Pameklēšu studijas dzīvokļus vai vienistabas mājas, pēc tam iešu dušā un tad negribot pienāks rītdiena...