|
|
|
Oktobris 28., 2014
17:04 - desperate measures
Precīzi 10 minūtes - tieši tik, cik biju uzlikusi maksimālo nogaidīšanas laiku - viņa brēca viena pati sava gultiņā kamēr beidzot aizmiga. T.i., uz pārmaiņām brēca un klusi ņurdēja dūrītes zelējot, un tad atkal brēca, un atkal ņurdēja, utt. utjpr.
Stāvēju aiz durvīm, skatījos pulkstenī un pie sevis domāju, kādu psiholoģisku traumu bērnam atstāšu... Un vai šī trauma būs būtiski smagāka par jebkuru aizvainojumu, ko tāpat viņa kārpīdamās visos virzienos izbrēktu aptuveni tik pat ilgu laiku, ja šūpinātu uz rokām (nedod dievs pēc tam ielikt gultā tā, ka pamodīsies - viss no jauna jāsāk...)
It kā tikai 10 minūtes, bet tik sasodīti garas... Vismaz ceru, ka sāpošā spranda to novērtēs.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
