rīta deja, jā, jā, jā.

pa nakti kaķīši nogāzuši visas drēbes no kaudzes uz kumodes, kamēr es sapņoju par ekspedīciju džungļos, lai meklētu mazus zaļus dinozauriņus ar oranžām strīpām, kādu vienu mums ar brāli pirms ekspedīcijas bija uzdots nogalināt, bet es nespēju - viņš bija tik maziņš, ietilpa manā plaukstā, un tā pīkstēja, ka es nolēmu pierādīt,ka šie radījumi nav kaitēkļi un devos uz tiem džungļiem. izrādījās ļoti interesanti, ka šitā tinyzaura nepieaugusī versija ir lielāka, ķirzacīgāka, sanāk, ka pieaugot tas saraujas un izaudzē garu kaklu. pēc tam bija kaut kādas sacensības, kur bija jāskraida pa lielu ēku, jāmeklē kaut kādi artefakti laikam, un jāizvairās no pretiniekiem, kas ir ieinteresēti palēnināt/apturēt tavu meklēšanas progresu. es kaut kādu pirmo daļu izskrēju šausmīgi ātri, pēc tam kopā ar vienu citu sacensību dalībnieci ēdu olīves un kazas siera bumbiņas, sēdēju zem galda un izsecināju, ka nav jau nekādas jēgas uzvarēt, tāpēc labāk izbaudīsim vidi, kas pilna ar visādiem smukumiem un gardumiem, bet viņa tikai smīkņāja un tad man nācās viņai draudēt ar milzīgām šķiltavām triumfa arkas formā