kaut kāds vājprāts, pamodos nakts vidū ar šausmīgi sāpošu vēderu, tā, it kā kuņģī būtu iemitinājies kāds piromāns, iedzēru kaut kādu pretlīdzekli, ko aptiekā piešķīra savulaik, kad šāda rakstura problēma parādījās ar vecākiem spāņu restorānā (kas laikam pirms šī bija pēdējā reize), bet tas neko īsti nedeva (vai arī deva, un bez tā būtu kļuvis vēl daudz sliktāk, sazin), un tā nu es mētājos pa gultu, nespēdama iemigt, līdz kādiem deviņiem, kad beidzot atlūzu, nosapņoju pāris piedzīvojumiem bagātus sapņus, un atkal pamodos, joprojām diskomfortā. ugh. vienīgais izskaidrojums varētu būt tas vīns. kas ir bēdīgi, jo nemaz jau tik daudz tur nebija, ~2 glāzes, kas par laimi manā jaunajā es-principā-īpaši-nedzeru statusā nodrošināja patīkamu žvinguli, bet nu, ar šitādiem efektiem riskēt tā dēļ nepavisam negribas. labi, ka es neesmu milzīgs valsts svētku fans ar plašiem un nopietniem svinēšanas plāniem šodienai, jo tad šim būtu arī plānus traucējošas sekas, jo es jūtos vienkārši nožēlojami.