Drīz pēc pēdējā ieraksta, atkal pievienojos vecenēm, savam Burn piegāzu šnabi un devos atpakaļ uz kabinetu. Tā tika izdzerti visi mani krajumi un bija laiks doties uz peldošo dzerstiņprāmi kombinācijā ar manām pilnīgi nevaldāmajām kolēģēm. Laiks paskrēja nemanot un brīdī, kad piektdienas rītā, guļot šaurajā lāviņā, tvēru pēc rīta Burn pudeles, kurā, kā izrādās bija arī šnabis, es atskārtu, ka man to marazmu patiesībā vajadzēja, neskatoties uz sarkanajām acīm, aizpampušajiem sejas vaibstiem un aizsmakumu balsī.
Māte ļoti mātišķi un gādīgi ierekomendēja apēst kaut ko garšīgu,uzdzert kaut ko spirdzinošu (neprecizejot ar grādiem vai bez) un kārtīgi izgulēties, tai pat laikā piebilstot, kā viņai pašai gribas tā līdz kauna sajūtai iztrakoties un trīs dienas nodoties brutalam bābu kodienam.
Atgriežoties mājās, ļoti jau nu gribejās nodušoties un doties tālāk dzīvē, taču piegulētaja kungs kā sēne saplūda ar dīvanu un man atlika tikai atlaisties pēcpusdienas miedziņā, samierinoties, ka balle beigusies.
Atziņa? Ja vajag, tad vajag un nečīkstēt pirms laika, ka negribas.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}