16 Novembris 2016 @ 21:19
 
Uzrakstīju veselu paragrāfu un netīšām izdzēsu. Oh well. Vismaz izrakstīt to visu dranķību ārā mazliet palīdzēja.

Īsumā - esmu nogurusi no nepārtrauktas strādāšanas, disertācijas rakstīšanas un motivācijas meklēšanas. Man gribās īstas sarunas par bailēm, neziņu, self-esteem, space, philosophy. Par visu un neko. Man ir apikuši visi small talk un english banter. Man vienkārši gribās uzvārīt karstvīnu un runāties līdz rītam. Džintoniks arī der.

Tā vietā es strādāju pārāk ilgi, prokrastinēju un mēģinu rakstīt disertāciju.
 
 
( Post a new comment )
samanta[info]samantta on 16. Novembris 2016 - 23:28
Uh, es gan nerakstu disertāciju, bet darba ir tik daudz, ka katru dienu ir jāraud un jānāk mājās dusmīgai, un pa vēliem vakariem jāpilda universitātes darbi (šobrīd sēžu pie neskaitāmām kalkulācijām). Man nav bijušas normālas sarunas ne ar vienu pa pēdējām pāris nedēļām. I get ya!
(Atbildēt) (Link)
elina[info]colder_ on 17. Novembris 2016 - 11:00
Man ari. Es pavadud ienas tada vienatne, un kad 1x menesi nejausi satieku kadu cilveku, ar kuru var runaties, es aizrunajos ta, ka pec taa saprotu "ak kungs, es runaju visu laiku tikai tapec,ka nerunaju vispar, un nemaz neieklausos otra,jo gribas runat!"
(Atbildēt) (Link)