tā ar bijušo karstumu mana diēta divas dienas sastāvēja tikai no kefīra. divus malkus brokastīs un divus malkus vakariņās pirms gulētiešanas. vakar bija pirmā vēsā diena. internets apgalvoja, ka pie manis ir tikai +16 grādi pēc Celsija. tad nu, kad pārrados mājās un konstatēju, ka iepriekšpagatavotā zupa pa divām karstām dienām ir auvilkusi sniegbalti pūkainu kažoku aizsardzībai no tiem +30 un cik tur tiem Celsija grādiem, sapratu, ka ēst gribu, bet mājās nekā nav, jo neesmu neko pircis, bet veikals jau ciet... tad nu šādā situācijā ir jāķeras pie ledusskapja revīzijas un izdomas, jo pavārgrāmatu dzīves gadījumiem, kad mājās nekā nav, man nav paķērusies līdzi uz Fāterlandi. tad nu arī ieskatījos dziļi dziļi ledusskapī. un kā tik tur nebija - piena nebija, biešu nebija, gaļas nebija, alus nebija... laikam sen neko nebiju pircis. atradu gabaliņu vārītās desas, kurš lai pasargātu sevi no ledusskapī esošā aukstuma bija uzvilcis sev jauku, pūkainu un pelēku kažociņu. desas gabaliņš devās ceļojumā uz atkritumu maisu. vienā no plauktiem stāvēja zila kastīte. ieskatījos tajā - pāris tīri svaiga paskata šampinjoni. un vēl vienā stūrītī ir kaut kāds plastmasas maisiņš. un tajā izrādās ir žavētā desa!
tad nu tapa recepte gadījumiem, ja nekā nav mājās:
ņemam divus lielus šampinjonus, sagriežam un metam ietaukotā pannā, piegriežam klāt dažas žāvētas desas šķeles. ķobsītī sakuļam divas olas ar ūdeni, sāli, dillēm un baziliku. kad desa un sēnes gatavas - pārlejam tās ar sakultajām olām. kad tās gatavas - krāmējam uz šķīvja un ēdam nost.
ak, jā olas es atradu kastītē uz plīts. atvēru apskatīties vai tā ir tukša un izmetama, bet baziliks man aug puķpodā uz palodzes un dilles nāca no šuplādes, kas pilna ar dažādām garšvielām |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
