tām periodiskajām sevisžēlošanaslēkmēm vajadzētu vienreiz darīt galu. jau kopš pamošanās brīža... un nepāriet... ek...
tfu!
sāku skaisties. pats uz sevi. un par to, ka šīm lēkmēm nav nekāda racionāla iemesla. nē, nu ir iemesls, bet tas ir nebūtisks. parasti tas ir pilnīgi nebūtisks un tieši tas ir tas kaitinošākais. ja būtu dēļ būtiskā, tad vismaz nebūtu tā. tad būtu citādāk.
ai, vispār es nezinu kā būtu labāk un vai vispār būtu kā labāk.
nu kā tas nākas, ka man nav izdevies iemācīties saprast pašam sevi un neesmu pat nekāds "sarežģītais zvirbulēns"... |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
