Journal    Friends    Archive    User Info    memories
 

as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

Jan. 13th, 2018 06:08 pm

Par trakajiem, par pa īstam trakajiem. Mēs nezinām, ko ar viņiem darīt, kā pret viņiem izturēties, mēs izliekamies, ka viņi ir neredzami, jo viņu patiesa ignorēšana ir jaukākais, ko varam iedomāties. Protams, tā ir pašsaglabāšanās. Un varbūt tāpēc tad, kad tu pats sašūpojies un liekas, ka teju teju izkāpsi no veselā saprāta maigās čaulas, nemaz negribas lūgt palīdzību, tikai maigi norādīt līdzcilvēkiem, ka piedošan, es te tagad izkāpšu, tālāk ar jums ne, negribu jūs apgrūtināt, jūs ejiet un priecājieties droši, ar mani viss ir labi, tas ir, ar mani ir tik slikti, ka nav ko, lai jums jauks tālākais ceļš. Pacelt ķepiņu un iekliegties, ka viss ir dirsā, tā tomēr ir smalka uzdrošināšanās.

2 comments - Leave a commentPrevious Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Comments:

From:[info]vilibaldis
Date:January 13th, 2018 - 06:43 pm
(Link)
Diezgan precīzi :(
From:[info]french_mime
Date:January 13th, 2018 - 08:27 pm
(Link)
Jā. Man nesen apsēdās blakus onkulis autobusā, kurš nesakarīgi kaut ko runāja pie sevis un man jautāja jautājumus un žvangāja rokas uz manu pusi un es tā nobijos, ka reāli izkāpu ārā, lai arī nebija mana pietura.