Zēna gados Ogions tāpat kā citi zēni bija domājis, cik tā būtu interesanta rotaļa, ja ar burvju mākslas palīdzību varētu mainīt savu izskatu un pārvērsties pēc patikas par citu cilvēku, zvēru, koku vai mākoni un tēlot neskaitāmu būtņu lomas. Bet, burvis būdams, viņš bija uzzinājis, kāda ir maksa par šo spēli - tas ir risks pazaudēt pašam sevi, rotaļā pazaudēt patiesību. Jo ilgāk cilvēks saglabā svešo izskatu, jo lielāki kļūst šie draudi. Ikviens māceklis un zintnieks savā skološanās procesā iepazīst stāstu par Vejas burvi Bordžeru, kuram patika pārvērsties par lāci. Darīdams to arvien biežāk un kavēdamies lāča izskatā arvien ilgāk, viņš ļāva lācim izaugt sevī tiktāl, ka cilvēks gāja bojā; kļuvis par lāci, viņš mežā nogalināja pats savu mazo dēlēnu, un vēlāk viņu pašu panāca un nogalināja mednieki. Un neviens nezina, cik daudzi no delfīniem, kuri peld Iekšjūras ūdeņos, kādreiz ir bijuši cilvēki - gudri cilvēki, kas aizmirsuši savu gudrību un savu vārdu nemierīgās jūras priekos.

(Ursula Le Gvina "Jūrzemes burvis")