Ai, nu, kāpēc man piemīt gļēvums tik milzīgos apmēros? Es esmu panikā. Plus man ļoti sāp zobs. J arī šodien teica, ka es esot redzami satraukusies un kļūdos daudz vairāk, nekā iepriekš, tāpat man ir daudz grūtāk runāt.
Vajadzētu uz šo skatīties kā uz kaut kādu fantasy filmu, tipa tagad ir pienācis tas brīdis, kurā galvenais varonis stājas pretī savām lielākajām dzīves bailēm – (rīt zobārstam, pirmdiena skolai), un fonā skan iedvesmojoša mūzika, vajadzētu piemeklēt, kāda.
Tikai varonis ir pārbijies un viņam sāp. :D
Tāpat arī laiku vajadzētu saplānot kaut kā jēdzīgi, gan jau, ka līdz rītvakara zobārstam man baigo koncentrēšanās spēju nebūs, tad paliek vēl sestdiena un svētdiena.