Jun. 17th, 2019 @ 09:01 am (no subject)
Nesen mums darbā bija mācības - par vērtībām. Par to, kas katram cilvēkam ir vērtības un vai tās sakrīt ar uzņēmuma/iestādes vērtībām. Godīgums, profesionalitāte, lojalitāte, atbildība, sadarbība. Pa lielam man arī šīs vērtības sakrīt, tikai es tā aizdomājos, vai mēs ar šīm vērtībām saprotam vienu un to pašu. Vēl es konstatēju, ka viena no manām vērtībām ir atklātība. Jo - patiesība patiešām dara brīvu. Ar patiesību es saprotu nevis ar ļaunu prieku iebāzt otram acīs kaut ko nepatīkamu, bet atklāti runāt par lietām, kuras satrauc, nomāc. Kā tad var kaut ko atrisināt, ja visi klusē un neko nesaka. Vai tad mēs esam telepāti, lai bez vārdiem saprastu, kas otram aiz ādas? Skaidri un saprotami noteikumi, nevis noklusētās paražu tiesības. Jo vairāk slēpjamu, noklusējamu lietu, jo bagātīgāka augsne konfliktiem, pārpratumiem, jo tas, kas šķiet pašsaprotami vienam, tā nebūt nešķiet otram. Un visas tās šantāžu un manipulāciju iespējas.
About this Entry