Pieklauvē un nāc iekšā - Maija piezīmes. Par draugiem.lv

Es vēlos, lai tagad krīt lietus. Krīt smagas lietus lāses, kas salauztu manu pretestību tvert pēc mob. tel. un piezvanīt kādam no pazīstamajiem cilvēkiem, kas kādreiz bijuši tuvi. Dzirdēt balsis. Vārdus. Smaidus.
Zinu, ka lietus uz mirkli spētu aizdzītu projām atmiņas un sajūtu, ka ir vēl tik daudz nepateiktu vārdu un neizdarītu lietu..
Sēdētu uz palodzes un klausītos pret palodzi kā sitas lāses - Dieva asaras.
Dungotu vien sev zināmas melodijas un ļautu domām lidot.

Tā vietā, aiz loga ir drēgnums un rietoša, mirstoša saule. Un es - klabinot PC taustiņus un žvadzot manām rokassprādzēm un auskariem ausīs. Kailums melnajos zīda palagos. Vientulība. Dzīvokļa sienas kā atbalsis un spogulis.

Nekad no apkārtējo ziņkārīgajiem, it visur lienošajiem skatieniem neesmu slēpusi, ka labprātāk uzturos vīriešcilvēku sabiedrībā, klātbūtnē, tuvumā, nevis man līdzīgo būtņu redzes lokā - īpatsvars sliecas uz to, ka man ir vairāki vīriešcilvēki, kuri klasificējas kā draugi. Kaspars noteikti ir viens no galvenajiem.

Iepazinos ar Kasparu gaužām ikdienišķā dzīves situācijā - gaidot sab.tr. uz mājām - Priekšpilsētu.
Bija vēls decembra pirmo dienu vakars un es pēc darba [tolaik strādāju t/c] devos uz pieturvietu. Pamanu, ka pieturvietā, kur nereti kāds stāv, atrodas vīriešcilvēks - tā ap gadi 25 ne vairāk, [Kasparam šogad 30! - man jau patīk kavēt laiku cilvēku klātbūtnē, kas ir padsmit gadus vecāki par mani] īsiem, tumšiem matiem un gara, gara auguma. Eju garām un nekautrīgi veros viņa acīs - tāpat un bez iepriekš pārdomāta mērķa. Mirklis. [Man patīk mirkļi. Es tajos dzīvoju]

Mirklis. Klusums. Līdz dzirdu, ka viņš atvainojoties jautā vai es zinot cik ir pulkstenis - redziet, viņš esot nulle kā nopircis jaunu telefonu un tur noteikti neesot pareizi uzstādīts laiks - jaunākā modeļa NOKIA telefons.
Atbildu, ka ir 21 pāri [tagadiņās vairs neatceros cik precīzi, bet t/c strādāja līdz 21.oo]
Skaidrs. Vārds pa vārdam runājam par laika apstākļiem un nosaucam viens otram savus vārdus. Familāri.
Piebrauc taxi un Kaspars pateic man ardievas, aizverot aiz sevis durvis. Es pasmaidu un pagriežos, lai ietu apsēsties - mans sab. transports kavējas..
Pēkšņi, Kaspars sauc mani vārdā un jautā pēc mana mob.tel. Smejoties jautāju kādēļ. Viņš atbild, ka uzrakstīšot man īsziņu, ka mājās ticis veiksmīgi.

Viņš arī atrakstīja tajā vakarā. Bija dikti daudz grafiskos smaidiņus salicis. ^^

Jau vairākus gadus esam labākie draugi - ar kopīgiem piedzīvojumiem pagātnē un tagadnē.
Brauksim uz jūru tuvākajā laikā un vieglprātīgi 'ķersim sauli. ^^

Ar vīriešcilvēkiem viss ir vienkārši - patīk kaut kas vai nepatīk it nekas, nevis - es nezinu.. varbūt.. it kā.. iespējams.. tad jau redzēs.. u.t.t. ko parasti savā leksikā izmantojam mēs. ^^

Ir auksti. Esmu pieradusi pie biroja siltuma un kleitas ar īsām piedurknēm.
Zaļā tēja nervu nomierināšanai.

Rīt darbs. Un aizparīt. Un aizaizparīt.
Esmu pārgurusi, bet radošums un košums plūst aumaļām no manas dvēseles laukā un es aplipinu itin visu un visus, kas man ir apkārt.

Vakar satiku Reini. Mārīte vienmēr priecājas satikt Reini.