Tie kas kādu iegnorē, nu piemēram mani, varbūt es tikai savās domās to uzburu - vai viņi ir tā vērti, lai par viņiem saceptos? Es visulaiku seVi pieķeru pie gandrīzas apvainošanās, bet tad pabakstu ar kādu draudzīgu joku un nosaku"pašiv vainīgi, ja negrib runāt". Eh laikam jābū i lielākam pohujistam. Nolīst stūrī vienmēr vieglāk un sūkāt bērnības knupīšus, uzēst bulciņu, padzert tēju. Es uzsāku komunicēt, tālāk - negrib negrib , var nerunāt, bet ja tomēr ir vēlme atraksti. Citādāk esi idiots, tarakans, mans ienAIDS.