Krokomotuve -

> Recent Entries
> Archive
> Friends
> User Info

March 4th, 2011


Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
07:00 pm
Pēdējās divas nedēļas bija kā kaut kādā dzēruma sapnī. Mērķis šodiena, kad ieguvu zāģa vadītāja apliecību, jei. Pats pirmais prikols bija zāģeru kostjūmi - lielas smagas korda bikses un virsjakas un pretiezāģēšanas zābaki - man 42. izmērs. Un protams kaska ar vizieri un austiņām, kaska regulāri krita nost. Tikai pēdējās divās dienās man piešķīlās, ka vajag no matiem uztaisīt astīti, tad kaskai ir aiz kā aizāķēties.
Kaut kā ar koku gāšanu sanāca būt pirmajai - kad trenējāmies uz malkas klucīšiem pie darbnīcām, es gāzu to pseidokoku pirmā, arī mežā es mazo eglīti gāzu pirmā. tagad nāk smiekli atceroties, kā centos atzarot pašu pirmo egli - gāja ņigu ņegu, rokas piekusa, mugura čupā un kas tik vēl ne. Tagad atzarošana liekas pat samērā patīkama štelle - dodiet tik bliezt, vrrn, vrrrn. Pirmo nedēļu es gāzu kopā ar divām dāmām Ilzi un Elīnu, bet šonedēļ trešdien man iedeva pārī Rolandu - lēnu un filosofiski noskaņotu džiudžitsu cīkstoni. Tas bija reāli jautri - mums deva griezt lielas apses, kuras mēs abi jautri iekārām vienu pēc otras un vispār vairāk bumbulējāmies pa cirsmu nevis zāģējām. Piemēram, simulējām zobencīņas ar bērzu šķēpelēm vai izprovējām visādus cīņas paņēmienus un gāšanu sniegā un niršanu zaru ceļā un beigās viņš pat piedāvājās man iekrāmēt atpakaļ manu it kā izrauto plecu, bet es noraustījos, jo likās, ka viņš tikai kaut ko vēl tur izraus ārā drīzāk.
Pērējās dāmas Liene un otra Ilze secināja - lai mēs kļūtu par īstenām mežstrādniecēm, mums vēl jāiemācās dzert bamšļus un izšņaukt degunu ar vienu pirkstu. Zāģu skolotājs teica, ka jāiet visām ka uz grāvi cirsmas malā trenēties, vakarā atprasīšot.
Lūk, mēs cepām marshmelows teju katru dienu, piedzēram tēju no termosa, kam aizsala sūknis, cepām arī desas, daži pat pamanījās uzēst Big Bon, jak. Uz cirsmu 3 km attālumā no skolas mēs braucām ar baltu Wolksvagen busu - gatavo drebilku, kuru dažreiz vadīja skolas kaut kāds tur traktorists Oļģerts kuru mēs klusām saucām par Oļģi.
Bet visam pāri stāvēja notkums ar mūsu biedru Reini. Viņš šo trešdien sabēdājies par Dinča zaudi paņēma un iedzēra sešus aliņus, naktī izgāja ārā uzpīpēt, bet tur viņam piekoļījās vietējie ar sudrabainu būmeru un piedāvāja nogaršot vietējo mantu ar nosaukumu Dukāts. Šie teica, ka varot zvanīt tik augšā, viņiem esot vēl visādas zortes - dzērvenītes, upenītes un kastik vēl ne. Biedrs Reinis tā labi no tā Dukāta nodzērās, nu tik labi, ka paspēja noterorizēt visas kojas, apvemt savas pofigā čupā pie gultas saliktās drēbītes un jaunos paladziņus un galu galā - būt pilnīgi flohs un nespēt aiziet pat uz mežu pazāģēt nākamajā dienā. Skolotājām teicām, ka viņš atrāvās no upenītes, skolotājs bija starā par šādu topiku, izklāstīja mums visus lokālās kandžinieku basņas un notikumus. Vismaz viņam bija topiks ko nomainīt, jo iepriekš viņš katru dienu mums stāstīja par viņa augstību tuziku - lēto desu, ko pārdod tikai tajā plēvē un katreiz viņa esot citāda - tad gaiša, tad tumša, tad cieta, tad mīksta. Varot dot tikai sunim. Un vēl viņš mums stāstīja par copi, reāli jau viņam nekas cits neinteresē - cope, mežs un laikam oriententerēšanās.
Nu lūk, pienāca šodiena un mums vajadzēja doties uz egzāmenu. Tākā izrādījās, ka skolas saimnieks kavējas un mums nav ķēžu eļļas, mēs ar Ilzi izlēmām, ka jāizmanto izdevība un jāaizšauj uz bodi un jānopērk uz šo svinīgo dienu bamslis un kaut kāda pateicība zāģu skolotājam. Tā nu ar saviem zāģu kostjūmiem lecām manā rumakā un močījām uz bodi. Nekad tik daudz cilvēku nebija uz mani atskatījušies kā visos tajos trijos veikalos, kur mēs centāmies atrast kādu labāku bamsli par Lāčplēša dzintaru. A nebija. Nācās vien ņemt to pašu un pasniedzējam par mūsu izskološanu nopirkām Arseņič Upenīti. (ja kas, pirms mums tajā veicī kaut kādu Cuba bamsli pirka čalis, kam ļoti vajadzēja salāpīties).
Tā kā viņi to ķēžu eļļu gaidīja ilgi, ar Ilzi abas jau aizbraucām uz cirsmu, izlikām Bamsli uz kapota, šie ar busu brauca un staroja par sagaidošo svītu. Sākām gāzt kokus - kurš nogāza sekmīgi, varēja no bamslīša nodzerties. Pa visiem pieveicām to pudeļonku ka šņakst vien. Beigās protams visi nolikām, pasniedzējam iedāvinājām Upenīti, viņš par mums priecājās, mēs par viņu arī.
kaut kad būs bildes no procesa, ar filmiņu blieztas, vajadzētu būt jaukām.

(10 devas | Iešņaukt)

Comments:


[User Picture]
From:[info]ezss
Date:March 4th, 2011 - 10:01 pm
(Link)
tu nemāki izšņaukt degunu ar vienu pirkstu? esmu tevī vīlusies.

Bet vispār foršs stāsts! :)
[User Picture]
From:[info]krokomots
Date:March 4th, 2011 - 10:42 pm
(Link)
ja jau ezss manī viļas, gals klāt. jau rīt rītausmā iešu uz grāvi trenēties...
[User Picture]
From:[info]ezss
Date:March 4th, 2011 - 11:58 pm
(Link)
galvenais, iemūžini, citādi zudīs ticamības moments.
Kā meistarklasi piedāvāju iemācīties trāpīt pa sniegā iedurtiem puļķīšiem
[User Picture]
From:[info]shanietis
Date:March 4th, 2011 - 10:22 pm
(Link)
Vai tik jūsu zāģskolotājs nav šis izcilnieks? :) p.s. Feins stāsts, nudien!
[User Picture]
From:[info]krokomots
Date:March 4th, 2011 - 10:47 pm
(Link)
nē, mūs skoloja galants kungs, nu tikpat labi - riktīgs lauku vecis, kas 30 gadu mežā nostrādājis.
From:[info]kokuaita
Date:March 4th, 2011 - 10:31 pm
(Link)
šņaukt pa vienu nāsi ir ļoti ērti! šņauciens jāizdara īsi un visai noteikti. es sagāžos kaut kā uz vienu pusi, lai netrāpītu pati sev :D
par zāģiem super! ērgļu atmiņas, i mežs, i kojas, i centra veikali :D
[User Picture]
From:[info]krokomots
Date:March 4th, 2011 - 10:50 pm
(Link)
šitā apse arī uz vienu pusi ļoti eleganti sagāzās un ilgi palika http://d.pr/PkxW
From:[info]kokuaita
Date:March 4th, 2011 - 11:01 pm
(Link)
auč! savēlāt kaut kā, vai zāģējāt, lai krīt zemāk?
[User Picture]
From:[info]krokomots
Date:March 4th, 2011 - 11:24 pm
(Link)
visi tie veči viņu stundu murcīja, stumdīja, grūstīja, bīdīja, nozāģēja koku, kurā viņa iekārās un tad dabūja zemē... :)
From:[info]kokuaita
Date:March 4th, 2011 - 11:28 pm
(Link)
ak, ja tā būtu rūpīgi izauklēta izlases cirte :D

> Go to Top
Sviesta Ciba