Kurvjzieža kontemplācijas

Atkal skatos sejā vienam briesmīgam Golemam, kurš reiz mani gandrīz aprija (patiesībā - aprija un tad pussagremotu izspļāva, pēc kā es lēni un mokoši restaurēju savas atliekas), un arvien, arvien sev atkārtoju: Nedarini elku tēlu vai kādu atveidu nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes, sieviete, saprati, ja?