Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Ilgi nespēju noformulēt, kāpēc man riebjas sazvērestības teorijas, un arī šobrīd tie vārdi, kas atnākuši līdz prātam, nav gluži precīzi. Bet, vārdu sakot, man šķiet aplam primitīvi iztēloties lielu cilvēku kopumu kā kaut ko ļoti racionālu un prognozējumu. Tas ir, es neiebilstu, ka ir situācijas, kurās prognozes principā ir iespējamas un dažas no tām var piepildīties, taču galu galā, mīļie, - pat šaha spēle, kurā ir ļoti ierobežots figūru un gājienu skaits, var izrādīties visai grūti paredzama. Taču šahā ir izslēgti gadījumi, kad bandinieks, nenonācis līdz laukuma pretējai malai, sāk piepeši iet kā zirgs, jo ir nedaudz iedzēris, apspriedies ar domubiedriem un saņēmis visu zirga drosmi; ir pilnīgi neiespējami, ka torņa vadītā mašīna visnepiemērotākajā brīdī avarē, jo pār ceļu skrien stirna, bet laidņa plānotā operācija izgāžas, jo viņš todien cieš no gastrīta lēkmes.
Katru dienu neskaitāmas Anniņas izlej uz sliedēm saulespuķu eļļu, bet berliozi turpina klāstīt, kuras revolūcijas uzvarēs un kāpēc.
  • Nu jā. Kaut ko paredzēt ar pietiekami lielu varbūtību vispār var tikai stabilas sistēmas apstākļos, turklāt, kā rāda vēsture, izņemot to, kad šī sistēma kļūs nestabila. Kaut gan, runājot par sazvērestības teorijām, iespējams, ka daudz vieglāk kā prognozēt ir iespējams mākslīgi radīt nestabilitāti. Un tad, protams, pazaudēt jebkādu kontroli.
  • Vot vot. Es par to pašu
Powered by Sviesta Ciba