Aug. 26th, 2015 @ 10:08 am (no subject)
mazs solis cilvēcei, milzīgs solis man - pēdējā laikā es vairs netaisu drāmas par sīkumiem, neļaujos dusmu izvirdumiem un psihošanai, piemēram, situācijās, kad vēl nesen būtu bļāvusi un mētājusi mantas, teikusi riebeklības un apvainojusies, uz kādu minūti iekšēji sabožos un tad atlaiž (nu labi, dažreiz tomēr arī nopsihoju). Kas ir šī pieklājīgā, nosvērtā jaunkundze un ko viņa dara manā ķermenī?
nēnu man jau patīk, turklāt tas ir noticis pats no sevis, citu ieteikumus mācīties savaldīt savas emocijas neesmu ņēmusi vērā.
Šorīt vēl pēc ilgiem laikiem tiku uz jogu pie I. un vispār laime pilnīga.