Neparedzēta reakcija - Ui. [entries|archive|friends|userinfo]
kjiimikjis

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Ui. [Dec. 29th, 2015|01:19 am]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Pirms pāris dienām Ukrainā noticis ķīmisks negadījums, kurš 1) cik zināms, nav radījis īpaši smagas sekas, un 2) izskatās iespaidīgi:

https://www.rt.com/news/326643-tanker-chemical-leak-fumes/

Pirmajā video operators laiku pa laikam lieto necenzētus vārdus. Tas izskaidrojams ar viņa pašvakajām ķīmijas zināšanām - īstenībā jālamājas būtu krietni intensīvāk. Lai gan viņš identificē vainīgo vielu kā "сера, блядь", īstenībā, kā jau aprakstā pirms video minēts, tajā redzamajā cisternā ir "what appears to be nitric acid", vai ja tā pavisam korekti, situāciju pieklātos aprakstīt vārdiem: "ёбаный в рот, этa же красная дымящая азотная кислота, пиздец, и там её дохуя!". Slāpekļskābe kā tāda ir stipra skābe, pie kam ar visai spēcīgām oksidējošām īpašībām, kas ikdienas situācijā nozīmē, ka tā sagādās krietni vairāk problēmu, nekā ja tās vietā būtu vienkārši stipra skābe, kas neko īpaši nespēj oksidēt - piemēram, vairumā gadījumu slāpekļskābes reakcijas ar organiskām vielām notiek ar ievērojamu siltuma izdalīšanos, kas var novest pie aizdegšanās. Tā kā, pati par sevi šī skābe nav gluži tas, ko gribētos redzēt iztekam no tāda izmēra cisternas.
Ievērojamais daudzums to oranžbrūno dūmu nozīmē, ka tā nebūs vis "parastā" slāpekļskābe - šī būs kūpošā slāpekļskābe. Tā, ko pieņemts uzskatīt par parastu koncentrētu slāpekļskābi, ir 68% slāpekļskābes šķīdums ūdenī. Šāda proporcija nav nejauši izvēlēta - tā iegūstama parastas destilācijas rezultātā (līdzīgi kā spirtu, destilējot atmosfēras spiedienā, var dabūt 96%-īgu, bet ne pilnīgi bez ūdens). Tomēr dažiem pielietojuma veidiem tāda skābe ir par švaku. Tādēļ to mēdz padarīt vēl koncentrētāku, un šajā procesā iegūtā skābe satur ievērojamu daudzumu slāpekļa dioksīda (pie kam pati slāpekļskābe nav pārāk stabila, un palēnām sadalās, veidojot šo pašu slāpekļa dioksīdu). Slāpekļa dioksīds ir gāze, kas ir kā radīta asa sižeta filmām - tai ir intensīva krāsa (kā jau redzams video), asa, smacējoša smaka, un, protams, tā ir indīga. Īstenībā, to var saost (un ilgāku laiku ostot, noindēties) arī tad, kad tās koncentrācija vēl ir pārāk zema, lai varētu saredzēt raksturīgo krāsu. Un jā, redzēt, kā šāds mākonis plūst dzīvojamo ēku virzienā, ir visai baisi. Tiešām pārsteidzoši, ka nav dzirdēts par cietušajiem šajā incidentā - lai gan esmu visai drošs, ka tā eglīte (vai varbūt tūja?), kas ir tieši oranžā mākonīša ceļā, itin drīz zaudēs mūžzaļa koka nosaukumu.
linkpost comment