Jan. 28th, 2016 @ 10:43 pm .
īsti nezinu, kāpēc, bet nostresoju visu dienu. varbūt dēļ tā sīkuma, ko vakar kārtīgi neizdarīju līdz galam un bija jāatstāj citiem izdarīt. varbūt dēļ tā, ka likās, ka šodien jābūt kaut kam vairāk. tomēr tāda trauksmaina un saraustīta nedaudz pabiju arī tur, kur jābūt.
iekšas dīda kaut kāda neapmierinātība, ambīcijas, kaut kāda upe, kas saskārusies ar šķērsli un tagad ūdens tik plūst klāt, viļņojas un dīdās, uz priekšu netiek, bet zina, ka vajag. nemiera gars. reizēm sava intensitāte nogurdina. nokauj?
Par šo pukstu