May. 25th, 2014 @ 11:09 pm .
Tags:

tikai atbraucot mājās sapratu, ka lidinos trīs pēdas virs zemes kaut kādā tādā maigā sajūtu vatē. un slinkums meklēt vārdus, jo vārdi ir lieki un negribu neko no tā, ko uztaisa prāts. rītdiena būs visgrūtākā. parādīsies laiks, plāni, vairs nebūs pļavas un meža un milzumdaudz mīļu cilvēku apkārt, kuriem bez bremzēm vari pieiet klāt, jo zini, ka minimums uzsmaidīs. es dabūju tādu mieru. un jau redzu, kā tas šeit, ārpus tā visa, aizplūst kā smiltis caur pirkstiem. ir grūti iet uz mērķi, kas nekad nav sastapts. bet, ja ir sanācis pabūt tā, kā ir labi. gribās vēl. junkie.
Par šo pukstu