Progresējoša cūcība

« previous entry | next entry »
Apr. 17th, 2019 | 08:18 pm

Es ļoti atvainojos. Mana ciba kļuvusi par kaut kādu morālo ateju. Apbrīnoju jūsu lēnprātību.
Galīgi pret jūsu piegurušām ausīm neizturos cienīgi.
Bet, zinko, laika sprīdis, kurā, lasot pierakstus (savus) sāku justies, kā rakājoties sveša (diezgan apdauzīta) cilvēka privātajās lietās, aug ar milzīgā ātrumā.
Nu jau pat pāris dienas veci pieraksti pa reizei izraisa žēlumu pret man nu jau svešo rakstītāju.
Labā ziņa ir tāda, ka gadās atrast arī pa kādam zaķīšu viesulim (pārsvarā, dzejoļu formātā) tik bēda tāda, ka tie līdz cienījamo cibistu ausīm parasti nenonāk, tā paša iemesla dēļ, ka ciba manā pasaulē iekļuvusi tajā pašā plauktiņā, kurā Spanovskis glabā asaras, dziesmas un alu.
Dziļi atvainojos un gan jau kādu pērli iecūkošu starp neirozēm.

Link | Leave a comment | Add to Memories

Comments {1}