Kā var tā domas un sajūtas propogēties un savīties kopā, vispār neatkarīgi no manis paša jebkādiem centieniem. Tu cilvēks mēģini ar prātu kaut ko nodalīt un sev iestāstīt, ka tev vot tā vajag tagad, un pēkšņi tās sajūtas kas tevī pret to rodas aiziet pavisam vēl kur citur un uzjundī citur esošas sajūtas, bet par pilnīgi citu situāciju, kuru nemaz neapzinājies. Kā var viss būt tik savienots. Tik skaisti ir pēkšņi sajust to brīvību, ka tev nevajag.