| Paldies visiem! |
[Jun. 15th, 2019|05:10 am] |
| [ | apkārt |
| | Альянс - На заре (1987) | ] |
Jūs esat mans zelts - un te nu tā ir tīra patiesība.
Man bieži uznāk pašnāvnieciskas domas, nopietni. Kopš laika, kad es sāku nodarboties ar šūšanu, kas man diezgan stabili riebjas kopš 1999.gada (sāku ar to nodarboties ap 1989.gadu, kad vecmāmiņa mācīja šūt pogas).
Viss notiek nevis uz apli, riņķi vai spirāli, bet pilnīgi haotiski un totāli paredzami. Ja Jūs sevi zinātu tikpat labi, cik es zinu savas sastāvdaļas, iespējams, Jūs nekad neparko nešaubītos. Kamēr mana funkcija dzīvē ir mūžīgās šaubas un nepārvarama tieksme pārprast jebkuras situācijas nozīmību un izšķirību tieši konkrētā momentā.
Paldies, ka nebijāt skopi ar saviem komentāriem!
https://youtu.be/x4xCSVl833I
Vislabākais ir tas, ka es šo dziesmu atceros tieši no oriģinālā izpildījuma - jo PSRS laikos mums bija VIENOTĀ mediju telpa. |
|
|
| Comments: |
Patīkami lasīt.
Par šūšanu. Man nepietika pacietības iemācīties šūt, droši vien tāpēc sajūtu cieņu pret tiem, kas to prot :)))
kādus pašnāvības veidus esi apsvērusi?
man drošs šķiet - piekrāmēt mugureni ar smagumiem, aizskočot un zimes naktī braukt ar ričuku pa salu tiltu un vidū ielekt. tur gan ir kameras, bet ziemā naktī varētu nenoreaģēt + smagumi novilks uz leju.
otrs - ziemā, superaukstumā aizbraukt uz Carnikavu, ietu uz Rīgas pusi, ieiet mežā un sadzerties miega zāles, tad lūgt dieviņu, lai neviens suņinieks neatrod.
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/172452/9524) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) ilka |
|---|
| Date: | June 15th, 2019 - 04:54 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
ziemā es izdzīvotu jekuros apstākļos līdz -50'C
Vasarā ir elementāri - nogulties Vecāķu/Kalngales pludmalē kailai un aiziet pie Tēviem pēc 30 min no tiešo saules staru iedarbības. Jo a) man ir alerģija pret karstumu b) man paliek slikti temperatūrā virs +20'C c) zāles neko nekad nepalīdz vispār.
Palīdzēt var tikai ledus un ļoti auksts ūdens. | |
