ar kājām zemē un degunu mākoņos

Sveiks, rudens! Mājā ir atsākusies smaržkociņu un sveču sezona. Labsajūtu traucē tikai lielais aukstums un apkures neesamība. Komplektā kamēr kāds atkal kaut ko saremontēs vēl atslēgts siltais ūdens.

Toties ir sākušies rudens vakari. Un septembris ir pasludināts par mākslas mēnesi. Vakar tas tika ievadīts ar Eižena Grīna "Mākslu tiltu". Tik lēni grīnisks un Monteverdi skaņdarbs tagad noteikti tiks atpazīts jebkurā laikā pēc tik daudz atkārtojumiem. Nākamībā gaida kaudze ar biļetēm uz izrādēm un kino, diskos sakačātām filmām un neizlasītām grāmatām, kā arī pudelēm un bumbiņām.

Un pēkšņi ir baigā pāriecība, ka tam visam būs laika. Un kādēļ, lai nebūtu, jo pēdējā laikā visi darbi tiek paspēti un viss raiti rit. Pierādās vecais teiciens, ja noņemas gar to, kas patīk, un dara to ar lielāku vai mazāku, bet prieku - viss iet un rit un notiek.