Tautas vienotību es sajutu tad, kad stundu gaidot transportu, ar vēl tikpat nosalušiem un izmisušiem "brāļiem un māsām", mēs sākām palēnām visi saspiesties kā pingvīni un vienoties kopīgā siltumdejā.
Nu jau tikpat vienoti esam pārvērtušies par siļķēm konservu kārbā un kopistiski veicam ceļu mājup. Baigi vairs neatvainojamies par to, ja izdodas kādam ar dibenu noglaudīt seju vai kā citādi iebraukt personīgajā telpā. Šeit nepastāv tādi fizikas likumi.