21 Augusts 2017 @ 18:57
maģiski..  
Es kā smilga smilšu kāpai pieķeros,
Es kā smilga vēja liekta atliecos, Es kā smilga smiltīs vīta pieceļos. Kas man citur tādu spēku, spēku dos.
Pie jūras dzīve mana - Tāds likten`s man ir lemts. Šo zemi un šo jūru Man mūžam neatņemt. Gan vēja spīts ir manī, Gan zilās jūras sāls.
Jel skani, skani, skani,
Jel skani man, viļņu balss.

Es kā kaija pāri jūrai lidinos,
Es kā kaija tālu selgā aizlaižos.
Es kā kaija jūras klēpī šūpojos. Kas man citur tādu prieku, prieku dos.
Es kā vilnis savam krastam paklanos,
Es kā vilnis savam krastam pieglaužos.
Es kā vilnis tik pēc jūras ilgojos. Kas man citur tādu laimi, laimi dos.

Tu mīlēji dziedāt šo dziesmu. Tagad vējš pieder Tev.

Laiks patrāpījās perfekts burāšanai. Momenta prātā nāca sapnis par savējo ar kuru aizbēgt no visa un visiem, kad kņada kļūst par lielu. Tas mirklis, kad izslēdz motoru jūras vidū un izvelc buru.. Ļaušanās.. Pilnīga un absolūta.
Iestājas iekšējs klusums.

Skaisti. Omai pilnīgi noteikti patika.