Pazust un atrast sevi Latgalē. Meklēt glābiņu.. no sevis, no dzīves, no bezpersoniska un nomācoša ritma.
Atradu. Mazu daļiņu sevis. Sadzirdēju un sajutu pilnīgi citu dzīves ritējumu.
Koncertzāle Gors un Elektrofolk dāvāja vēl nebijušas sajūtas. Pelnīti atzīta koncertzāle. Tur skaņa dzīvo tevī.
Kā jau 4. maijam, ļõti latvisks ceļš ar Imanta Ziedoņa vārdiem rokās.
Ar Saules meitām un Dieva dēliem Latgales debesis izstaigāt Liepu kalna 34m skatu tornī, kas augtākais un jaunākais Latvijā šobrīd. Kad dvēsele ir skumjās, es skatos uz cilvēkiem no augšas.
Aptvert to cik daudz vēl ne vella, ne dieva nezini.
Sajusties mazam pie Rāznas ezera krastiem, kur jūras viļņi dzīvo. Iekarot virsotnes kāpjot Mākoņkalnā, dzenoties pēc iespaidiem un staigājot pāri vēsturei tik senai. Tajā dienā es cīnījos ar vējiem.
Kad nezini pie kā vairs ķerties, kur patverties..arī manas neticīgās acis veras apkārt Aglonai un lūdzās. izmisīgā cerībā.
Atrast saknes dzenamies gaiļbiksīšu kalna pļavā. Tā runā un lai jau runā, smilgām vārds ir dots.
Tikpat cik ar dieviem runāties gribas, tāpat ar kritušajiem eņģeļiem. Pat, ja pats čorts ausī čukst, kaut kādu gudrību sadzirdēsi. Sēžot pie Velnezera sapratīsi, ka tur arī dzīvo un kustās, un nekas nav miris. Milzu Enerģija.
Saule acis spiež ārā un mājup ved. Daugava pie labās rokas pieķērusies.
Tu izkaisījies, izšķaidījis sevi sīknaudā atkal saplūsti, un ļauj lai vējš nes kā pieneņu pūku.
Riga-Jēkabpils-Rēzekne-Rāznas ezera nac. parks-Aglona-Preiļi-Līvāni-Jēkabpils-Aiz
Atradu. Mazu daļiņu sevis. Sadzirdēju un sajutu pilnīgi citu dzīves ritējumu.
Koncertzāle Gors un Elektrofolk dāvāja vēl nebijušas sajūtas. Pelnīti atzīta koncertzāle. Tur skaņa dzīvo tevī.
Kā jau 4. maijam, ļõti latvisks ceļš ar Imanta Ziedoņa vārdiem rokās.
Ar Saules meitām un Dieva dēliem Latgales debesis izstaigāt Liepu kalna 34m skatu tornī, kas augtākais un jaunākais Latvijā šobrīd. Kad dvēsele ir skumjās, es skatos uz cilvēkiem no augšas.
Aptvert to cik daudz vēl ne vella, ne dieva nezini.
Sajusties mazam pie Rāznas ezera krastiem, kur jūras viļņi dzīvo. Iekarot virsotnes kāpjot Mākoņkalnā, dzenoties pēc iespaidiem un staigājot pāri vēsturei tik senai. Tajā dienā es cīnījos ar vējiem.
Kad nezini pie kā vairs ķerties, kur patverties..arī manas neticīgās acis veras apkārt Aglonai un lūdzās. izmisīgā cerībā.
Atrast saknes dzenamies gaiļbiksīšu kalna pļavā. Tā runā un lai jau runā, smilgām vārds ir dots.
Tikpat cik ar dieviem runāties gribas, tāpat ar kritušajiem eņģeļiem. Pat, ja pats čorts ausī čukst, kaut kādu gudrību sadzirdēsi. Sēžot pie Velnezera sapratīsi, ka tur arī dzīvo un kustās, un nekas nav miris. Milzu Enerģija.
Saule acis spiež ārā un mājup ved. Daugava pie labās rokas pieķērusies.
Tu izkaisījies, izšķaidījis sevi sīknaudā atkal saplūsti, un ļauj lai vējš nes kā pieneņu pūku.
Riga-Jēkabpils-Rēzekne-Rāznas ezera nac. parks-Aglona-Preiļi-Līvāni-Jēkabpils-Aiz
What the fuck you were thinking?