Aizbraukājos ar laivu līdz jūrai pa Gauju. Un pieliku treknu punktu vasarai ar The Sound Poets. Nesenos atklājumus arī sadzirdēju dzīvajā. Tik tuvu, ka aizkustināja līdz sirds dziļumiem.
Kā arī pats Maestro redzēts un dzirdēts jau 2. reizi dzīvē. Visu cieņu par izrauto ziedu no sava pušķa un pasniegto vijolniekam. Vijoles solo tiešām bija kaut kas izcils, fū pē kaka, ka vienīgais no visa sastāva Maestro tikai dabūja laurus plūkt. Arī viņš to saprata un cik nesmuki patiesībā izskatījās ''paldies'' par viesošanos.

Nēģi Carnikavā ļoti labi garšo un ''iet iekšā'' :)


viss, Skrienu gatavoties garīgi attīrīties Helsus festivālā ! varbūt izdodas sevi mazliet atvērt un izlausties no tik necaurgraužamās čaulas un nokasīt melnumus.