Ironiski, ka gada garumā skandināju senas latviešu mokrofona aptaujas dziesmas tā, ka zaļumballe pēc manis kliedz. Un te nu gada beigās es pavisam nejauši nokļuvu Dailes teātrī ''Vecgada Mikrofons''.
Baidījos, jo Dailei pēdējie gada koncerti bija vāji. Pēc ilga pārtraukuma, ietestēju atkal un ... bija forši. Mūsdienīgs, ar padomju lv mūzikas pārskatu. Klausījos un atgriezos Omes iekoptajā dārzā, svētdienas rītā, ķerot sauli.
Tāpat arī jau kurais kultūras pasākums, kurā tiek iepīta homoseksuāļu tēma. Tā vien šķiet, ka tauta pamazām tiek radināta pie tā. Esam, esam iesūnojuši kaut kādos briesmīgos stereotipos, bet nu jau jūtu, ka kļūst labāk.
Mīlestība ne-edalā-āma :)
Vecajam Strengam par prieku dzeršanas tēma un mazā ķīmijas laboratorija skatuves stūrī. ''Ilgais ceļš kāpās noteikti ir par 5diennieku''.
Un prāta vētras ''prom uz siltajām zemēm, svētki atsala vista'' :)))
or
''Tavā kontā redzu, ka tev nekad nav gana, banka atkal zvana, Tevi meklē rokā .. '' ideja par hipotekāro kredītu.

Anyway .. nu šādi pēc darba ielecu svētkos. Rīt padzīvot mežā.
čau.